Andrejs Ēķis sadusmo latviešus:”Tie, kuri lamā valsti, ir Krievijai noderīgie idioti”31

Foto: F64

«Tu man prasi – kāds ir latvietis? Tāds, kādu to parāda mūsu kinoģēnijs Jānis Streičs,» atbild kinoproducents un režisors Andrejs Ēķis. Iespējams, viņš grib pietuvoties Streičam, un tas būtu tikai normāli, jo filmas ir Ēķa galvenais radošās dzīves dzinulis. Bet mēs runājam par patriotismu, nacionālo produktu un brīvību, patiesību sakot, par to pašu, par ko stāsta Andreja Ēķa filmas.

– Tevis producētās filmas vienmēr ir par patriotismu un ar cerīgām beigām. Kāda būs janvārī gaidāmā filma Nameja gredzens?

– Kā vienmēr. Mums ar režisoru Aigaru Graubu sakrīt doma, ka cilvēks, aiziedams uz kinoteātri, negrib grimt drūmās domās: viņš nopērk pietiekami dārgu biļeti un popkornu – viņš grib būt izklaidēts. Augusts Sukuts kādreiz teica, ka vislabākā formula ir tāda, ja pēc filmas skatītājs pasaka – es smējos un raudāju. Filmas veidotājiem ir jāizdarbina skatītāja emocijas pēc shēmas: mažors – minors. Taču patlaban Eiropas filmu veidošanā ir tendence – palikt minorā, augstāk par to neuzkāpt. Bet tas nozīmē, ka režisors sevi apdala, neizmantojot visu emociju gammu, tikai paliekot shēmā «slikti – ļoti slikti». Piedod, bet pat tad, kad cilvēki tika sūtīti uz Sibīriju, manuprāt, viņi atrada arī kaut ko, par ko pasmieties, varbūt arī caur histēriju. Tāpēc man ar Aigaru ir uzstādījums: cilvēkam ir gan jāraud, gan jāsmejas… (Zemāk spied ‘Lasīt tālāk’!)

Lasīt tālāk
  • 0

Komentāri

Ielādēt vairāk komentārus